Autonomija

Klientu jautājumi – ko darīt, ja otrs nedod kaut ko. Gribu mainīt savu dzīvi, nav mājvietas kur iet, nav naudas, gribu mācīties otrs ir pret utt.

Mazs bērns nav autonoms=viņš ir atkarīgs no kāda aprūpētāja, viņam nevajag strādāt un nevajag naudu, savu mājokli un tml., viņam nav savu mērķu un ilgtermiņa stratēģiju, viņa vietā izlemj cits cilvēks jo viņš pats nav spējīgs būt autonoms parūpējoties par savām vajadzībām.

Piemērs nr.1 : Sieviete. 42 gadi. 22 gadi laulībā. Augstākā izglītība. Strādā valsts struktūrā. Grib mainīt savu dzīvi, šķirties,  bērni izauguši, nav sava mājokļa, nav uzkrājumu un darba samaksa varētu nosegt tikai minimālu prasību īres mājokli un citas minimālas eksistenciālās vajadzības.

Atbilde: nav vienas atbildes. Diemžēl šādu piemēru ir daudz manā konsultāciju praksē. Ko darīt  - sākt apzināti veidot savu autonomiju ilgā un laimīgā laulībā esot. Tā ir pieaugušu cilvēku atbildība, kur bērna pozīcija beidzas=uzņemties atbildību par savas dzīves autonomiju, arī esot laulībā.

Atbilde: izstrādājām stratēģiju ko un kā soli pa solim darīt, atbilstoši klientes spējām un vēlmēm, darbs ar ķermeni-trauksmes stabilizācija, fokuss uz sevi,   mērķu sistēmas izveide ar holistisku pieeju un pēc diviem gadiem kliente ir iegādājusies mājokli, ieguvusi pašcieņu un autonomiju. Tas bija regulārs klientes darbs, centīga mājas darbu izpildīšana un konsultācijās apgūtā integrācija. Skan vienkārši pēc padarītā, atnākot viņa pat īsti nevarēja paelpot, bija bailes runāt ar vīru. Viņš piekrita šķirties un tagad viņiem ir cilvēcīgas attiecības.

Atbilde: Protams, iegājām klienta galvā haha, pielietoju transpersonālās psihoterapijas un neiro-veģetoterapijas metodes, kopā izstrādājām klienta stratēģiju, mērķus un klients ieguva skaidrību un izpratni par to, ko viņš vēlas un kā vēlas un tad jau pateica to sievai. Pagāja aptuveni 9 mēneši un klients ieguva savu autonomiju un sieva pēc tam arī pievienojās viņa piemēram.

Šie ir vispārināti piemēri un tomēr esmu atspoguļojusi dziļāko domu.

Jautā, raksti, zvani un piesakies uz konsultāciju.

Secinājums – dzīve ir viena un tā ir mūsu atbildība kā mēs viņu dzīvojam. Mocībās vai tā kā vēlamies sev. Izvēle ir katra rokās.

Piemērs nr.2 : Vīrietis 35 gadi, augstākā izglītība, laulībā 9 gadus, abi strādā. Viņa jautājums – Ko darīt, ja sieva ļoti daudz ko grib, es to nevaru pavilkt, viss riebjas, viņa arī.

Šeit redzams klasiskais - meita un tētis. Sieva viņai zināmu vai nezināmu iemeslu vadīta ir pieņēmusi, ka vīrs ir džins, zelta zivtiņa, tētis un tml. personāžs. Nav autonomijas, nav savu mērķu un izpratnes, ka pašai jāgādā par savu vēlmju esību un piepildījumu. Protams vīrs drīkst un pat vēlams apdāvināt savu sievu, mīlēt un lolot, glāstīt ar vārdiem un darbiem.

Atbilde: Protams , iegājām klienta galvā haha, pielietoju transpersonālās psihoterapijas un neiro-veģetoterapijas metodes, kopā izstrādājām klienta stratēģiju, mērķus un klients ieguva skaidrību un izpratni par to, ko viņš vēlas un kā vēlas un tad jau pateica to sievai. Pagāja aptuveni 9 mēneši un klients ieguva savu autonomiju un sieva pēc tam arī pievienojās viņa piemēram.

Redzu vienu, ja cilvēkam ir skaidrs mērķis – viņš to sasniedz. Ja nav, tad viņš nezin ko grib un viņu dzīve nes kaut kur un kaut kā.

Šie ir vispārināti piemēri un tomēr esmu atspoguļoji dziļāko domu.

Jautā, raksti, zvani un piesakies uz konsultāciju.